Karstvīns

Kopš viduslaikiem, kad aukstajās ziemās nebija viegli paglābties no ledainā aukstuma, Rietumeiropas valstu iedzīvotāji meklēja alternatīvas sasildīšanās iespējas, lai sildītos ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Viena no šīm tradīcijām bija karstvīna dzeršana, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Karstvīns radies dabiski - senos laikos bija ierasts, ka vīns mucā un pudelēs saskāba. Tie, kuri nemācēja no tā izgatavot etiķi, vīnu karsēja, pievienojot garšvielas un medu, tā padarot to saldāku, izvairoties no asās smaržas un garšas un atkal iegūstot lietojamu alkoholisku dzērienu.

Tāpat ir sena tradīcija vīniem pievienot dažādas garšvielas. Tā viduslaiku klosteros bija pieņemts lietot ārstnieciskos vīnus, kuriem tika īpaši rūpīgi izvēlētas sastāvdaļas. Dažkārt vīns tika karsēts, lai  akcentētu kādu no tā īpašībām. Lielākoties karstajos vai sildītajos vīnos garšvielas tika lietotas ne tikai garšas pastiprināšanai, bet arī tādēļ, lai aizsargātu no dažādām raksturīgajām attiecīgā gadalaika infekcijām. Tika izmantots kanēlis, krustnagliņas, koriandrs, muskatrieksts, ingvers, lauru lapas, salvija, rozmarīns, lai radītu ne tikai patīkamo aromātu, bet arī lai veicinātu, galvenokārt, gremošanas sistēmas darbību.

Uz Latviju karstvīns atnācis no Vācijas. Sākotnēji to gatavoja ārā, uz ielas, un tirgoja Ziemassvētku gadatirgos. Vācu nosaukums "Glühwein" nozīmē – "kvēlojošs jeb karsts vīns".

Šodien šo dzērienu var nopirkt daudzos veikalos, bet lielāku baudījumu gūsiet, gatavojot to paši. Jūs ne tikai iegūsiet ārkārtīgi garšīgu un kvalitatīvu dzērienu, bet arī piepildīsiet savu māju ar neaizmirstamu 

Ziemassvētku aromātu! Gatavošanai izvēlēties gan balto, gan sarkano vīnu, taču ieteicams nepirkt jau sagatavoto vīnu pudelēs vai tetrapakās. Tajos tiekot izmantoti zemas un pat ļoti zemas kvalitātes vīni, kuru garšu mēģina saglābt ar lielu cukura daudzumu. 

Karstvīna sastāvdaļas

Karstvīna gatavošanai tiek izmantotas dažādas garšvielas: kanēlis, krustnagliņas, kardamons, anīss, melnie un smaržīgie pipari, koriandrs, lauru lapas, muskatrieksts, kadiķogas.

Lai uzlabotu garšu, izmanto ingveru, citrusu (visbiežāk - apelsīnu) miziņas, medu vai cukuru, ābolus, žāvētus augļus un riekstus.

Var pievienot arī augļu vai ogu sulu, roibosa vai kādu citu tēju, bet tie, kuri dod priekšroku stiprākam dzērienam, var pievienot nedaudz ruma, brendija vai konjaka. 

Karstvīna pamatā ir sarkanvīns, vislabāk sauss un ne pārāk dārgs. 

Karstvīna pagatavošana

Karsējot karstvīnu ar garšvielām, to nevajag vārīt, vēlams nepārsniegt 70 grādu temperatūru, citādi aromāts un alkohols izgaros. Pēc garšas to saldina ar cukuru vai medu un apsedz ar vāku, lai tas nedaudz nostāvas un iesūc augļu un garšvielu aromātu. Pirms pasniegšanas var nedaudz pievienot brendiju vai tumšo rumu.

Pasniegt karstvīnu var stikla krūzēs vai glāzēs no bieza stikla, dekorēt ar apelsīna šķēli vai kanēļa standziņu. Ārā karstvīnu labāk pasniegt māla vai keramikas krūzēs.