Jau no pirmsākumiem piparkūka bijusi tirdziņu delikatese. Mīksta, ar
garšvielām piesātināta kūka vai kraukšķīgs cepums. Dažreiz gaišs, citreiz
tumšs, pikants vai salds un gandrīz vienmēr cilvēciņa, zvaigznes, dzīvnieka,
mēness vai citas formas un rotāts ar glazūru. Kaut piparkūkām (ingvera
maizītēm) ir sena vēsture, tādas kā šodien tās Eiropā izplatījās tikai XV
gadsimtā.
Jau Senajā Grieķijā ingvers bija pazīstams, jo līdzās citām īpašībām tam
piemita spēja paildzināt ēdiena mūžu. To pievienoja maizei un kūkām, kas
vainagojās ar visā pasaulē pazīstamā cepuma radīšanu. Jau no pašiem
pirmsākumiem piparkūka bija tirdziņu delikatese. Vietās, kur notika tirgošanās
un dažādas izdarības, tirgoja arī piparkūkas, ko nesa mājās kā piemiņas lietu.
Lieldienu tirdziņos pārdeva piparkūkas ziedu formā, bet rudenī tās kļuva par
putniem un dzīvniekiem. Ar piparkūkām ir saistītas daudz dažādu tradīciju -
Ziemassvētkos tajās iecep monētu, un, kas to uzkož, nākamajā gadā kļūst bagāts,
neprecētajām sievietēm jāapēd piparkūku vīriņš, tad tiks pie īstā puiša.
Ar laiku piparkūku cepšana
izveidojās par noteiktu arodu. Eiropā Vācijā ir vissenākās šodien pazīstamo
piparkūku cepšanas tradīcijas - neviens tirdziņš tur nav iedomājams bez ar
cukura glazūru rotātām piparkūku grēdām. Nirnberga ir pazīstama kā piparkūku
galvaspilsēta, jo tieši tur sāka cept mīkstās piparkūkas Lebkuchen. Tās
radīšanai XVII gadsimtā tika pieaicināti tikai labākie cepēji un pat amatnieki,
kas no koka izgrieza sarežģītas formas, un mākslinieki, kas piparkūkas rotāja.
No vācu Lebkuchen tika uzcelta arī raganas mājiņa pasakā par Ansīti un
Grietiņu. Nirnbergas piparkūku cepēji bija slavenai ar savām garšvielām, un
viņus dēvēja arī par piparu maisiņiem.
Arī Francijā piparkūku cepšana
bija atsevišķa nozare, to cepēji apvienojās no kūku un cepumu cepējiem
atsevišķā ģildē. Parīze no XI līdz pat XIX gadsimtam mūki pārdeva piparkūkas
cūkas formā. XIX gs. piparkūkas modernizējās un kļuva romantiskākas,
piedzīvojot arī savu uzvaras gājienu Ziemassvētkos, kad no piparkūkām cep pat
milzīgas mājas, ko pēcāk dekorē ar biezu pūdercukura glazūras kārtu. No Vācijas
piparkūku cepšanas tradīcijas aizceļoja uz Ziemeļeiropu, arī Latviju.
Vecmāmiņas piparkūku mīkla
Sastāvdaļas:- 500g cukurs
- 300g medus
- 380-400g cūku tauki
- 3 olas
- 1kg milti
- ½ tējkarote citronskābe
- 1 tējkarote soda
- Garšvielas
Pagatavošana:
Cukuru uz pannas sabrūnina un atšķaida ar ½ glāzi verdoša ūdens.
Pa to
laiku, izkausē taukus un abas masas verdošas sajauc kopā.
Masu
atdzesē un piemaisa medu, sakultas olas,
piesijā miltus, kuros iejaukta citronskābe, soda un garšvielas.
Samīca
un atdzesē. Līdz cepšanai mīklu glabā vēsā un tumšā vietā.
Piparkūkas
būs īpaši garšīgas un aromātiskas ja mīklu gatavosi vismaz mēnesi pirms
Ziemassvētkiem.
